ES ESPR regula skaidrojumā: pilnīgs ceļvedis 2026. gadam

Ievads: jauns laikmets produktu regulējumā Eiropā

Eiropas Savienība jau sen ir pasaules līdere produktu vides standartu noteikšanā. No ierīču energoefektivitātes marķējuma līdz bīstamo vielu ierobežojumiem ES produktu regulējums konsekventi virzījis tirgus uz ilgtspējīgākiem rezultātiem. Tagad ES sper līdz šim vērienīgāko soli ar Ekodizaina prasību ilgtspējīgiem produktiem regulu, kas pazīstama kā ESPR.

ESPR, kas publicēta kā ES Regula 2024/1781, stājās spēkā 2024. gada 18. jūlijā un nozīmē pamatīgu pārdomāšanu par to, kā produkti tiek projektēti, ražoti, pārdoti un apglabāti Eiropas vienotajā tirgū. Tā aizstāj agrāko Ekodizaina direktīvu 2009/125/EK, kas attiecās tikai uz ar enerģiju saistītiem ražojumiem, un būtiski paplašina darbības jomu, aptverot praktiski visus ES tirgū laistos fiziskos produktus.

ESPR īsumā

Uzņēmumiem ESPR ievieš virkni jaunu pienākumu, sākot no digitālajām produktu pasēm un bažas raisošu vielu izsekošanas līdz nepārdoto preču iznīcināšanas aizliegumam un obligātiem minimālajiem ilgtspējas standartiem. Šajā ceļvedī aplūkoti visi regulas aspekti, kas uzņēmumiem jāizprot 2026. gadā un turpmāk.

Kas ir ESPR? Priekšvēsture un konteksts

Ekodizaina prasību ilgtspējīgiem produktiem regula (ESPR) ir ES regula, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai Eiropas Savienībā pārdotajiem produktiem. Tā pieņemta Eiropas zaļā kursa un Aprites ekonomikas rīcības plāna ietvaros, kurā produktu politika atzīta par galveno sviru ES klimata un vides mērķu sasniegšanai.

Regula balstās uz sākotnējās Ekodizaina direktīvas (2009/125/EK) panākumiem, ar ko tika noteiktas energoefektivitātes prasības tādiem ražojumiem kā apgaismojums, motori, apkures sistēmas un sadzīves tehnika. Direktīvai tiek piedēvēts ievērojams enerģijas ietaupījums visā Eiropā, taču tās darbības joma aprobežojās ar ražojumiem, kas saistīti ar enerģiju, un tie ir tikai neliela daļa no tirgū esošajām precēm.

ESPR šo ierobežojumu novērš. Saskaņā ar jauno regulu Eiropas Komisija var noteikt ekodizaina prasības gandrīz jebkuram ES tirgū laistam fiziskam produktam, izņemot pārtiku, barību un zāles (kurām ir savs regulējums). Tas nozīmē, ka tādas kategorijas kā tekstilizstrādājumi, mēbeles, elektronika, būvizstrādājumi, ķimikālijas un daudzas citas tagad var tikt iekļautas obligāto ekodizaina noteikumu darbības jomā.

Regula darbojas divos līmeņos. Pati ESPR ir pamatregula: tā nosaka vispārējos principus, instrumentus un pārvaldības mehānismus. Konkrētās prasības atsevišķām produktu kategorijām pēc tam nosaka ar deleģētajiem aktiem, ko Eiropas Komisija izstrādā strukturētā procesā, kas ietver ietekmes novērtējumus, apspriešanos ar ieinteresētajām personām un ekspertu ieguldījumu.

ESPR galvenie noteikumi

ESPR ietver vairākus nozīmīgus noteikumus, kas pārveidos produktu tirgus visā Eiropā. Katra no tiem izpratne ir būtiska efektīvai atbilstības plānošanai.

Centrālais elements ir digitālās produkta pases (DPP) prasība. Katrai produktu kategorijai, kas ar deleģēto aktu iekļauta darbības jomā, Komisija var pieprasīt, lai produktiem būtu digitālā produkta pase: standartizēts, mašīnlasāms digitāls ieraksts ar informāciju par produkta ilgtspējas īpašībām, materiāliem, labojamību un citiem aspektiem. DPP jābūt pieejamai, izmantojot datu nesēju (piemēram, QR kodu), kas fiziski atrodas uz produkta.

Veiktspējas prasības ir vēl viens pīlārs. Komisija var noteikt minimālos standartus attiecībā uz izturību, uzticamību, atkalizmantojamību, modernizējamību, labojamību, energoefektivitāti, resursefektivitāti, pārstrādāta materiāla saturu un oglekļa pēdu. Produktus, kas neatbilst šiem minimumiem, nevar laist ES tirgū, tādējādi faktiski aizliedzot sliktāko veiktspēju produktus.

Informācijas prasības sniedzas tālāk par DPP. Regula ļauj Komisijai noteikt konkrētas marķēšanas, marķējuma un produktu informācijas atklāšanas prasības. Tās var ietvert energomarķējumu (balstoties uz esošo energomarķējuma satvaru), vides pēdas deklarācijas un patērētājiem paredzētu ilgtspējas informāciju.

Īpaši nozīmīga ir bažas raisošu vielu izsekošanas prasība. Ekonomikas dalībniekiem jāizseko un jāatklāj šādu vielu klātbūtne savos produktos. Tā balstās uz esošajām REACH un CLP regulām, bet iet tālāk, pieprasot šo informāciju iekļaut DPP, lai tā būtu pieejama visā produkta aprites ciklā un īpaši noderīga pārstrādātājiem.

Digitālā produkta pase saskaņā ar ESPR

ESPR 9.–14. pants nosaka digitālo produktu pasu satvaru. Šie noteikumi definē, kas jāietver DPP, kāda ir tās struktūra, kam tā jānodrošina un kam ir piekļuve datiem.

DPP jābūt saistītai ar unikālu produkta identifikatoru. Regula paredz, ka identifikatoram jāatbilst starptautiski atzītiem standartiem, un plaši tiek sagaidīts, ka par galveno standartu kļūs GS1 Digital Link. Katram produktam, partijai vai modelim (atkarībā no deleģētā akta prasībām) jābūt savai unikālai DPP.

Piekļuve datiem ir veidota pakāpeniski. Daļai informācijas jābūt brīvi pieejamai ikvienam, kas noskenē datu nesēju: parasti tā ir pamatinformācija par produktu, ilgtspējas īpašības un labošanas un pārstrādes norādījumi. Citi dati var būt pieejami tikai tirgus uzraudzības iestādēm, paziņotajām struktūrām vai konkrētiem piegādes ķēdes darījumu partneriem.

Regula uzliek Komisijai pienākumu izveidot DPP reģistru, centralizētu vai federatīvu sistēmu, kas ļauj atrast un pārbaudīt digitālās produktu pases. Reģistrs atbalstīs arī tirgus uzraudzību, ļaujot iestādēm meklēt un pārbaudīt DPP datus visās produktu kategorijās un par visiem ekonomikas dalībniekiem.

Ekonomikas dalībniekiem jānodrošina, ka DPP dati ir precīzi, pilnīgi un atjaunināti. Pasei jāpaliek pieejamai attiecīgajā deleģētajā aktā noteiktu laiku, parasti produkta paredzamajā kalpošanas laikā un noteiktu skaitu papildu gadu. Tādējādi aprites cikla beigu apstrādātāji var piekļūt datiem, kad produkts nonāk pārstrādes posmā.

Lai pilnībā izprastu, kad DPP prasības tiks piemērotas jūsu nozarei, uzņēmumiem būtu jāseko Komisijas pastāvīgi atjauninātajam deleģēto aktu darba plānam.

Bažas raisošu vielu izsekošana

Viens no ESPR ietekmīgākajiem noteikumiem ir prasība izsekot un atklāt produktos esošās bažas raisošas vielas. Tā pārsniedz esošo ķimikāliju regulējumu, izveidojot sistemātisku produkta līmeņa izsekošanas mehānismu, kas pavada produktu visā tā aprites ciklā.

Saskaņā ar ESPR ekonomikas dalībniekiem jāidentificē un jādeklarē savos produktos esošās bažas raisošas vielas. Šis jēdziens aptver bīstamas, noturīgas, bioakumulatīvas vai toksiskas vielas, tostarp tās, ko regulē REACH (ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana, licencēšana un ierobežošana) un CLP (klasificēšana, marķēšana un iepakošana) satvars.

Šī informācija jāiekļauj digitālajā produkta pasē, lai tā būtu pieejama pakārtotajiem lietotājiem, patērētājiem un, kas ir būtiski, atkritumu apsaimniekotājiem un pārstrādātājiem. Pašlaik pārstrādātājiem bieži nav iespējas uzzināt, kādas bīstamas vielas ir saņemtajos produktos, un tas izraisa pārstrādāto materiālu plūsmu piesārņojumu un darba drošības riskus.

Uzņēmumiem tas nozīmē izveidot uzticamas sistēmas ķīmiskā sastāva izsekošanai visā piegādes ķēdē. Jums jāzina ne tikai tas, kādas vielas izmantojat tieši, bet arī tas, ko satur jūsu piegādātāju komponenti. Tam nepieciešama piegādātāju iesaiste, materiālu deklarācijas un, iespējams, trešo personu testēšana atbilstības pārbaudei.

Nepārdotu patēriņa preču iznīcināšanas aizliegums

ESPR 25. pants ievieš nepārdotu patēriņa preču iznīcināšanas aizliegumu. Šis noteikums ir tieši vērsts pret videi kaitīgo praksi, kad zīmoli un mazumtirgotāji iznīcina pilnīgi lietojamus produktus, nevis pārdod tos ar atlaidi vai ziedo.

Iznīcināšanas aizliegums sākotnēji attiecas uz nepārdotiem tekstilizstrādājumiem un apaviem, un ar deleģētajiem aktiem to var paplašināt uz citām produktu kategorijām. Vispirms prasības jāizpilda lieliem uzņēmumiem, bet vidējiem uzņēmumiem tiek piešķirts pārejas periods. Mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi ir atbrīvoti no aizlieguma.

Ekonomikas dalībniekiem, uz kuriem attiecas aizliegums, arī katru gadu jāziņo par izmesto nepārdoto patēriņa preču daudzumu un iemesliem. Šī pārredzamības prasība rada publisku pārskatatbildību un ir paredzēta, lai veicinātu labāku krājumu pārvaldību, pieprasījuma prognozēšanu un aprites uzņēmējdarbības modeļus, piemēram, outlet tirdzniecību, ziedošanas programmas un produktu atpakaļpieņemšanas programmas.

Lai gan aizliegums pašlaik attiecas uz konkrētām kategorijām, tas liecina par plašākām pārmaiņām regulatīvajā domāšanā. Visu nozaru uzņēmumiem būtu jāpārskata sava prakse attiecībā uz nepārdotajām precēm un jāizstrādā stratēģijas atkritumu samazināšanai gan sagatavotībai regulējumam, gan reālajam izmaksu ietaupījumam, ko dod pārprodukcijas novēršana.

Uz ko attiecas ESPR?

ESPR attiecas uz plašu ekonomikas dalībnieku loku, kas iesaistīti produktu ražošanā, importā, izplatīšanā un pārdošanā ES tirgū. Savas lomas izpratne saskaņā ar regulu ir pirmais solis ceļā uz atbilstību.

Galvenais pienākums ir ražotājiem. Viņiem jānodrošina, ka viņu produkti atbilst piemērojamām ekodizaina prasībām, jāsagatavo nepieciešamā tehniskā dokumentācija, jāveic vai jāpasūta atbilstības novērtēšana, jāsagatavo ES atbilstības deklarācija, jāuzliek CE zīme un jāizveido digitālā produkta pase.

Importētājiem, kas ES tirgū laiž ārpus ES ražotus produktus, jāpārbauda, vai ražotājs ir izpildījis savus pienākumus. Viņiem jānodrošina, ka produktam ir DPP, pareiza CE zīme un pievienota nepieciešamā dokumentācija. Importētāji faktiski ir ārpus ES ražoto produktu atbilstības sargi.

Izplatītājiem, tostarp mazumtirgotājiem un tiešsaistes tirdzniecības vietām, jāpārbauda, vai to pārdotajiem produktiem ir CE zīme un digitālā produkta pase. Tiešsaistes tirdzniecības vietām saskaņā ar regulu ir papildu pienākumi sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm un izņemt neatbilstošu produktu piedāvājumus.

Arī Apvienotās Karalistes uzņēmumiem, kas eksportē uz ES, jāievēro prasības. Pēc Brexit Apvienotajā Karalistē ražoti produkti, kas nonāk ES vienotajā tirgū, tiek uzskatīti par importu, tāpēc AK ražotājiem jāizpilda tās pašas ESPR prasības kā jebkuram citam ražotājam ārpus ES.

Deleģētie akti: satvara detaļas

ESPR ir pamatregula: tā nosaka instrumentus un pārvaldības struktūru, bet konkrētās produktu prasības nosaka ar deleģētajiem aktiem. Šī atšķirība uzņēmumiem ir izšķiroša, jo deleģēto aktu pieņemšanas laiks un saturs precīzi nosaka, kad un kā regula ietekmēs jūsu produktus.

Eiropas Komisija deleģētos aktus izstrādā strukturētā procesā. Vispirms Komisija nosaka prioritārās produktu kategorijas, pamatojoties uz to ietekmi uz vidi, tirgus apjomu un uzlabošanas potenciālu. Pēc tam tiek veikts ietekmes novērtējums un apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Komisija sagatavo deleģētā akta projektu, ko izskata Eiropas Parlaments un Padome. Ja neviens no tiem neiebilst, deleģētais akts tiek publicēts un stājas spēkā pēc pārejas perioda.

Katrs deleģētais akts nosaka ekodizaina prasības konkrētai produktu kategorijai. Tas ietver piemērojamās veiktspējas prasības (piemēram, minimālo energoefektivitāti, izturību, labojamību), informācijas prasības (piemēram, obligāto marķējumu, DPP datu laukus) un pārejas periodus atbilstības nodrošināšanai.

Komisija publicē pastāvīgi atjauninātu darba plānu, kurā norāda, kurām produktu kategorijām tā plāno piešķirt prioritāti, un deleģēto aktu indikatīvo grafiku. Detalizētus nozaru grafikus skatiet mūsu visaptverošajā ESPR atbilstības kontrolsarakstā.

Izpilde un sankcijas

ESPR salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu stiprina izpildes mehānismus. Tirgus uzraudzību veic katras ES dalībvalsts valsts iestādes, un regula tām piešķir plašākus instrumentus un pilnvaras.

Tirgus uzraudzības iestādes var veikt pārbaudes, pieprasīt dokumentāciju, likt atsaukt produktus, uzlikt naudas sodus un aizliegt laist tirgū neatbilstošus produktus. DPP sistēma faktiski padara izpildi efektīvāku: iestādes var noskenēt produkta datu nesēju, lai ātri pārbaudītu atbilstību DPP prasībām, nevis paļautos uz lēnāku pārbaudi papīra formā.

Sankcijas par neatbilstību nosaka valsts līmenī, tāpēc dažādās dalībvalstīs tās atšķiras. Tomēr regula pieprasa, lai sankcijas būtu “iedarbīgas, samērīgas un atturošas”. Praksē nopietna neatbilstība var izraisīt ievērojamus naudas sodus, produktu atsaukšanu, tirdzniecības aizliegumus un reputācijas kaitējumu.

Uzņēmumiem šāda izpildes vide uzsver proaktīvas atbilstības nozīmi. Gaidīt izpildes darbību ir daudz dārgāk nekā laikus ieguldīt atbilstības infrastruktūrā. DPP prasība arī padara neatbilstību redzamāku: trūkstoša vai neatbilstoša DPP ir uzreiz pamanāma jebkurā pārbaudē vai tirgus uzraudzības darbībā.

ESPR grafiks: uzņēmumiem svarīgi datumi

ESPR grafika izpratne ir būtiska efektīvai plānošanai. Šeit ir galvenie datumi, kas uzņēmumiem jāpatur prātā.

Regula stājās spēkā 2024. gada 18. jūlijā. No šī datuma piemēro satvara noteikumus, un Komisija var sākt izstrādāt deleģētos aktus konkrētām produktu kategorijām.

Bateriju pases ir pirmā DPP prasība, kas stājas spēkā. Saskaņā ar atsevišķo, bet saistīto Bateriju regulu (ES) 2023/1542 bateriju pases kļūst obligātas no 2027. gada februāra VPL baterijām, elektrotransportlīdzekļu baterijām un rūpnieciskajām baterijām, kuru ietilpība pārsniedz 2 kWh.

Nepārdotu tekstilizstrādājumu un apavu iznīcināšanas aizliegums lieliem uzņēmumiem piemērojams no 2026. gada 19. jūlija un vidējiem uzņēmumiem no 2030. gada 19. jūlija.

Deleģētos aktus citām produktu kategorijām, tostarp dzelzij un tēraudam, tekstilizstrādājumiem, riepām, alumīnijam, mēbelēm un matračiem, saskaņā ar ESPR 2025.–2030. gada darba plānu paredzēts pieņemt no 2026. līdz 2029. gadam; elektroniku aptver ar horizontāliem labojamības un pārstrādājamības pasākumiem, nevis kā produktu grupu. Katrā deleģētajā aktā tiks noteikts pārejas periods (parasti 18–24 mēneši) starp publicēšanu un piemērošanas datumu.

Komisijai sākotnējā periodā jāpublicē pirmais deleģēto aktu darba plāns un regulāri tas jāatjaunina, sniedzot uzņēmumiem priekšstatu par gaidāmajām prasībām.

Kā sagatavoties: praktiski soļi 2026. gadam

Regula ir spēkā un deleģētie akti tiek izstrādāti, tāpēc 2026. gads ir laiks pāriet no informētības pie rīcības. Šeit ir praktiskie soļi, kas uzņēmumiem būtu jāsper.

Sāciet ar to, ka nosakāt, kuras jūsu produktu kategorijas, visticamāk, aptvers pirmie deleģētie akti. Sekojiet Eiropas Komisijas darba plānam un prioritāri gatavojieties kategorijām, kurām prasības, visticamāk, tiks noteiktas tuvākajā laikā.

Novērtējiet datu gatavību. Pārskatiet, kādi produktu dati jums pašlaik ir, un nosakiet trūkumus salīdzinājumā ar gaidāmajām DPP prasībām. Koncentrējieties uz jomām, kas parasti prasa visvairāk pūļu: piegādes ķēdes materiālu sastāva datiem, vides pēdas aprēķiniem un bažas raisošu vielu izsekošanai.

Laikus iesaistiet piegādes ķēdes partnerus. DPP ir nepieciešami dati no visas vērtības ķēdes, un piegādātājiem vajag laiku, lai izveidotu datu vākšanas un kopīgošanas procesus. Nosūtiet galvenajiem piegādātājiem sākotnējos datu pieprasījumus un sāciet izstrādāt līguma noteikumus pastāvīgai datu kopīgošanai.

Izvērtējiet DPP platformu nodrošinātājus. Jums vajadzīgs tehnoloģisks risinājums, kas pārvalda produktu datus, ģenerē atbilstošus QR kodus, nodrošina DPP datus dažādām ieinteresētajām personām un pielāgojas, kad deleģēto aktu prasības tiek galīgi noteiktas. Meklējiet nodrošinātājus, kas atbalsta GS1 Digital Link, piedāvā elastīgas datu shēmas un kuriem ir pieredze ES regulatīvās atbilstības jomā.

Veidojiet iekšējo kompetenci. Norīkojiet darbiniekus, kas atbild par ESPR atbilstību, un ieguldiet apmācībā. Regula ir sarežģīta un mainīga, un specializētas iekšējās zināšanas ir daudz efektīvākas nekā pilnīga paļaušanās uz ārējiem konsultantiem.

• Salīdziniet savu produktu portfeli ar gaidāmajām deleģēto aktu kategorijām
• Veiciet esošo produktu datu auditu un nosakiet trūkumus salīdzinājumā ar gaidāmajām DPP prasībām
• Noslēdziet datu kopīgošanas līgumus ar piegādātājiem un izveidojiet procesus
• Izvēlieties DPP platformu, kas atbalsta mainīgās ESPR prasības
• Norīkojiet iekšēju ESPR atbilstī