ESPR deleģētie akti: nozaru noteikumi skaidrā valodā

Kas ir ESPR deleģētie akti?

Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regula (ESPR), Regula (ES) 2024/1781, ir pamatregula: tā nosaka ekodizaina prasību principus, mērķus un vispārīgos mehānismus, taču pati neuzliek konkrētus pienākumus attiecībā uz konkrētiem produktiem. Sīki izstrādātas, saistošas prasības katrai produktu kategorijai nosaka ar Eiropas Komisijas pieņemtiem deleģētajiem aktiem. Tāpēc deleģēto aktu izpratne ir būtiska ikvienam uzņēmumam, kas gatavojas ESPR prasību izpildei.

Deleģētais akts ir juridiski saistošs instruments, kas papildina vai groza pamatregulu, nosakot sīki izstrādātus noteikumus konkrētām jomām. Saskaņā ar ESPR deleģētie akti noteiks, kuras ekodizaina prasības attiecas uz konkrētām produktu kategorijām, noteiks konkrētas veiktspējas robežvērtības un informācijas sniegšanas pienākumus, definēs digitālās produkta pases saturu un formātu katram produkta veidam un noteiks pārejas periodus, kuros nozarei jāpanāk atbilstība.

ESPR deleģētie akti īsumā

Deleģēto aktu mehānisms nodrošina elastību, kas vajadzīga, lai aptvertu milzīgo ESPR darbības jomā ietilpstošo produktu daudzveidību. Tekstilizstrādājuma prasības būtiski atšķiras no tērauda sijas vai veļas mašīnas prasībām, un mēģinājums tās visas noteikt pašā pamatregulā padarītu to smagnēju un neelastīgu. Izmantojot deleģētos aktus, Komisija var izstrādāt pielāgotas prasības strukturētā procesā, kas ietver ietekmes novērtējumus, apspriešanos ar ieinteresētajām personām un ekspertu ieguldījumu. Visaptverošu ESPR satvara pārskatu skatiet mūsu pilnajā ESPR regulas ceļvedī.

Deleģēto aktu izstrādes process

ESPR deleģētā akta izstrāde notiek strukturētā procesā, kura mērķis ir nodrošināt, ka prasības ir balstītas uz pierādījumiem, samērīgas un tehniski īstenojamas. No uzsākšanas līdz pieņemšanai process parasti ilgst divus līdz trīs gadus, lai gan Komisija meklē veidus, kā to paātrināt prioritārajām produktu kategorijām.

Galvenie deleģētā akta izstrādes procesa posmi ir šādi:

• Sagatavošanas pētījums: neatkarīgs tehnisks pētījums, kurā analizē produktu kategoriju, novērtē ietekmi uz vidi un uzlabošanas potenciālu un nosaka iespējamās ekodizaina prasības
• Apspriešanās ar ieinteresētajām personām: oficiāli apspriešanās periodi, kuros nozare, pilsoniskā sabiedrība, dalībvalstis un citas ieinteresētās personas var komentēt priekšlikumu projektus
• Ietekmes novērtējums: ierosināto prasību paredzamās ekonomiskās, vides un sociālās ietekmes analīze
• Apspriežu forums: prezentācija oficiālajā apspriežu forumā, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un ieinteresēto personu organizācijas
• Dienestu savstarpējā apspriešanās: attiecīgo Eiropas Komisijas dienestu veikta pārskatīšana
• Likumdevēja kontrole: Eiropas Parlamentam un Padomei ir noteikts laikposms, kurā tie var iebilst pret deleģēto aktu pirms tā stāšanās spēkā

Katrs posms dod nozarei iespēju sniegt savu ieguldījumu, un uzņēmumiem, kas aktīvi iesaistās procesā, ir lielākas izredzes panākt prasības, kas atspoguļo ražošanas praktisko realitāti. Īpaši nozīmīga loma ir nozares asociācijām, kas koordinē visas nozares nostāju un sniedz Komisijai tehnisku ekspertīzi.

Process ietver vairākas kvalitātes pārbaudes, lai nodrošinātu, ka deleģētie akti atbilst ESPR procesuālajām prasībām. Prasībām jābalstās uz aprites cikla pieeju, tās nedrīkst radīt nesamērīgu administratīvo slogu (īpaši MVU), nedrīkst negatīvi ietekmēt produkta funkcionalitāti un nedrīkst uzspiest patentētus tehnoloģiskos risinājumus. Šie aizsardzības pasākumi ir paredzēti, lai novērstu pārmērīgu regulējumu un nodrošinātu, ka prasības sniedz reālu vides uzlabojumu.

Prioritārās nozares un paredzamie termiņi

Eiropas Komisija ir izstrādājusi darba plānu, kurā noteiktas produktu kategorijas, kurām ESPR īstenošanas pirmajā vilnī tiks pieņemti deleģētie akti. Prioritārās nozares izvēlas, ņemot vērā to ietekmi uz vidi, uzlabošanas potenciālu, tirgus lielumu un esošo tehnisko standartu un datu infrastruktūras gatavību atbalstīt jaunās prasības.

Tekstilizstrādājumi (apģērbi) ir starp pirmajām produktu kategorijām, kurām paredzēts deleģētais akts: ESPR darba plānā indikatīvais pieņemšanas gads ir 2027., kas atspoguļo augsto politisko prioritāti ātrās modes un tekstila atkritumu problēmas risināšanai; apavi nav iekļauti 2025.-2030. gada plānā, un Komisijas pētījums par tiem gaidāms līdz 2027. gada beigām. Tekstilizstrādājumu sagatavošanas pētījums jau ir labi pavirzījies, un Komisija ir paudusi nodomu pieņemt prasības par izturību, pārstrādāta materiāla saturu, mikroplastmasas izdalīšanos un ķīmisko drošumu. Tekstilizstrādājumu digitālās produkta pases prasības ietvers detalizētu šķiedru sastāvu, izcelsmes valsti un kopšanas norādījumus.

Dzelzs, tērauds un alumīnijs arī ir augstas prioritātes jomas, jo primārās metālu ražošanas oglekļa pēda ir milzīga un ir ievērojams uzlabošanas potenciāls, palielinot pārstrādāta materiāla saturu un izmantojot mazoglekļa ražošanas procesus. Paredzams, ka šo produktu kategoriju prasības galvenokārt attieksies uz pārstrādāta materiāla satura robežvērtībām, oglekļa pēdas deklarācijām un ražošanas procesu energoefektivitāti.

Citas darba plāna produktu kategorijas ir riepas (2027), mēbeles (2028) un matrači (2029), kā arī horizontālā remontējamība (2027) un noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu pārstrādāta materiāla saturu un pārstrādājamību (2029). Krāsas un pārklājumi, kā arī smērvielas tika apsvērtas, bet netika iekļautas 2025.-2030. gada plānā, savukārt mazgāšanas līdzekļi pasi saņem ar savu tiesību aktu: Regula (ES) 2026/405 no 2029. gada 23. septembra padara digitālo produkta pasi obligātu ikvienam mazgāšanas līdzeklim un galalietotājiem paredzētai virsmaktīvai vielai. Katrai no šīm nozarēm ir savas vides problēmas, ko risinās deleģētie akti. Sīkāku informāciju par termiņiem pa produktu kategorijām, tostarp paredzamajiem pieņemšanas un piemērošanas datumiem, skatiet mūsu ESPR grafika un termiņu ceļvedī.

Ko noteiks deleģētie akti

Katrs deleģētais akts būs visaptverošs dokuments, kas pārvērš ESPR vispārīgo satvaru konkrētās, saistošās prasībās konkrētai produktu kategorijai. Detalizācijas līmenis būs ievērojams, un uzņēmumiem būs rūpīgi jāanalizē piemērojamais deleģētais akts, lai precīzi saprastu, kas tiek prasīts to produktiem.

Paredzams, ka tipisks deleģētais akts savai produktu kategorijai noteiks šādus elementus. Pirmkārt, darbības jomas definīcija precīzi norobežos aptvertos produktus, izmantojot produktu definīcijas, KN kodus un izņēmumus. Otrkārt, veiktspējas prasības noteiks minimālās robežvērtības konkrētiem ekodizaina parametriem, piemēram, izturības testu rezultātiem, pārstrādāta materiāla procentuālajai daļai, energoefektivitātes līmeņiem vai vielu koncentrācijas robežvērtībām.

Treškārt, informācijas prasības noteiks konkrētus datus, kas jāiekļauj produkta dokumentācijā un digitālajās produktu pasēs. Ceturtkārt, pases specifikācijā būs precīzi aprakstīti kategorijas digitālās produkta pases datu lauki, formāti un piekļuves kontroles līmeņi. Piektkārt, atbilstības novērtēšanas procedūras noteiks, kā ražotājiem jāpierāda atbilstība, tostarp testēšanas metodes, dokumentācijas prasības un atbilstības deklarācijas saturu.

Visbeidzot, pārejas periodi noteiks, kad stājas spēkā katra prasība, iespējams, ar pakāpenisku ieviešanu, kurā dažādas prasības piemēro no dažādiem datumiem. Deleģēto aktu sarežģītības un detalizācijas dēļ uzņēmumiem būtu jāsāk gatavoties pēc iespējas agrāk, ideālā gadījumā jau sagatavošanas pētījuma un apspriešanās posmā, nevis jāgaida galīgā teksta pieņemšana.

Digitālās produkta pases prasības deleģētajos aktos

Digitālās produkta pases prasības katrā deleģētajā aktā ražotājiem būs vieni no darbības ziņā nozīmīgākajiem noteikumiem. Lai gan ESPR pamatregula nosaka pasu vispārīgos principus, tostarp prasību par datu nesējiem, pakāpenisku piekļuvi, sadarbspēju un reģistrāciju reģistrā, katras produktu kategorijas pases konkrēto saturu noteiks piemērojamais deleģētais akts.

Pases satura prasības ietvers kategorijai raksturīgus obligātos datu laukus, datu formāta specifikācijas, kas nodrošina mašīnlasāmību un sadarbspēju, piekļuves kontroles noteikumus, kas nosaka, kuri dati ir publiski pieejami un kuri ierobežoti, datu nesēja specifikācijas, tostarp veidu (QR kods, NFC, RFID), izvietojumu un izmēru, kā arī datu atjaunināšanas prasības, kas nosaka, kad un kā jāatjaunina pases informācija.

Ražotājiem deleģēto aktu pases prasības noteiks to ieviešanas projektu apjomu un sarežģītību. Produktu kategorijai ar plašām datu prasībām būs vajadzīga sarežģītāka datu vākšanas, glabāšanas un kopīgošanas infrastruktūra nekā kategorijai ar vienkāršākām prasībām. Šo prasību agrīna izpratne ir būtiska precīzai budžeta plānošanai un projektu plānošanai.

Svarīga ir arī pases prasību mijiedarbība ar esošajiem produktu dokumentācijas standartiem. Daudzām produktu kategorijām jau ir izveidojusies dokumentēšanas prakse, piemēram, ķīmisko vielu drošības datu lapas, elektronikas CE zīmes dokumentācija vai būvizstrādājumu materiālu drošuma dati. Deleģētajos aktos būs jānorāda, kā pases prasības mijiedarbojas ar šiem esošajiem pienākumiem, lai novērstu dublēšanos un nodrošinātu saskaņotību. Lai padziļināti izprastu tehniskās prasības, skatiet mūsu digitālo produktu pasu sistēmu tehnisko pārskatu.

Kā iesaistīties deleģēto aktu procesā

Aktīva iesaistīšanās deleģēto aktu izstrādē ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzņēmumi var sagatavoties ESPR prasību izpildei un ietekmēt nākotnes prasību saturu. Process ir veidots pārredzams un iekļaujošs, un katrā posmā ieinteresētajām personām ir vairākas iespējas sniegt savu ieguldījumu.

Svarīgākās iesaistīšanās iespējas ietver dalību sabiedriskajās apspriešanās sagatavošanas pētījuma posmā, kad tiek izstrādāti pamatpieņēmumi un iespējamās prasības. Šajās apspriešanās iesniegtās atbildes izskata pētījuma komanda, un tās var ietekmēt ierosināto prasību tvērumu un vērienīgumu. Uzņēmumiem būtu jāiesniedz uz pierādījumiem balstīti priekšlikumi, kas ietver tehniskos datus, izmaksu novērtējumus un praktiskus īstenošanas apsvērumus.

Nozares asociācijām un profesionālajām organizācijām ir būtiska starpnieka loma deleģēto aktu procesā. Tās var apkopot savu biedru viedokļus, koordinēt visas nozares atbildes, sniegt Komisijai tehnisku ekspertīzi un veicināt dialogu starp regulatoriem un nozari. Uzņēmumiem būtu jābūt aktīviem attiecīgo asociāciju biedriem un jāpiedalās ar ESPR saistītajās darba grupās.

Komisijas darba programmas un publisko paziņojumu uzraudzība ir būtiska, lai būtu informēti par gaidāmajām apspriešanām un norisēm. Eiropas Komisijas ilgtspējīgu produktu lapā regulāri tiek publicēta aktuāla informācija par deleģēto aktu izstrādi, apspriešanās grafikiem un pavaddokumentiem. Uzņēmumiem būtu jāieceļ atbildīga persona vai komanda, kas uzrauga šīs norises un koordinē iekšējās un ārējās atbildes.

Sagatavošanās pirms deleģēto aktu galīgas pieņemšanas

Gaidīt galīgos deleģētos aktus, pirms sākt gatavoties atbilstībai, ir riskanta stratēģija. Izstrādes process agri sniedz signālus par iespējamām prasībām, un uzņēmumi, kas rīkojas, pamatojoties uz tiem, var veidot spējas un konkurētspējas priekšrocības krietni pirms termiņiem. Pat ja konkrētās prasības vēl nav galīgas, vispārējais virziens ir skaidrs no ESPR pamatregulas, Komisijas darba programmas un līdzīgu produktu kategoriju sagatavošanas pētījumu rezultātiem.

Sagatavošanās pasākumi, ko var sākt nekavējoties neatkarīgi no deleģēto aktu stāvokļa:

• Esošo produktu datu revīzija, lai noteiktu nepilnības salīdzinājumā ar iespējamajām digitālās produkta pases prasībām
• Piegādes ķēžu kartēšana, lai izprastu datu pieejamību un izsekojamības iespējas
• Produktu portfeļa novērtēšana pēc paredzamajiem izturības, remontējamības un pārstrādājamības kritērijiem
• Ieguldījumi materiālu sastāva analīzē un bažas raisošu vielu skrīningā
• Tādas digitālās produkta pases platformas izveide vai iegāde, kas ir pietiekami elastīga, lai pielāgotos mainīgām prasībām
• Produktu dizaina, inženierijas un atbilstības komandu apmācība ekodizaina principos
• Sadarbība ar piegādātājiem par datu kopīgošanas protokoliem un ilgtspējas gaidām

Visvienmērīgāk uz ESPR atbilstību pāries tie uzņēmumi, kas regulu uztver kā pastāvīgu programmu, nevis vienreizēju projektu. Pakāpeniski veidojot spējas, aktīvi piedaloties regulatīvajā procesā un saskaņojot iekšējās stratēģijas ar regulas mērķiem, ražotāji var pārvērst ESPR no atbilstības izaicinājuma par konkurētspējas iespēju.

Visaptverošu, soli pa solim veidotu sagatavošanās satvaru, kas aptver visus ESPR gatavības aspektus, skatiet mūsu ESPR atbilstības kontrolsarakstā. Kopā ar nozaru norādēm, kas būs iekļautas publicētajos deleģētajos aktos, šis kontrolsaraksts sniedz stabilu pamatu sistemātiskai sagatavošanās darbam.

Deleģēto aktu plašākā nozīme

ESPR deleģētie akti ir kas vairāk nekā tehniski regulatīvi instrumenti: tie ir mehānisms, ar kura palīdzību Eiropas Savienība pakāpeniski paaugstinās produktu ilgtspējas latiņu visā ekonomikā. Katrs pieņemtais deleģētais akts paplašina ekodizaina prasības uz jaunu produktu kategoriju, radot kumulatīvu spiedienu uz sistēmiskām pārmaiņām tajā, kā produkti tiek projektēti, ražoti un pārvaldīti visā to aprites ciklā.

Deleģēto aktu pieeja nodrošina arī noturību pret nākotnes pārmaiņām, ko būtu grūti panākt tikai ar primārajiem tiesību aktiem. Attīstoties tehnoloģijām, mainoties vides prioritātēm un padziļinoties izpratnei par produktu ietekmi, Komisija var pieņemt jaunus deleģētos aktus vai pārskatīt esošos bez ilgstošas pamatregulas grozīšanas procedūras. Šī elastība ir būtiska politikas jomā, kurā pārmaiņu temps paātrinās.

Uzņēmumiem galvenā atziņa ir tāda, ka ESPR atbilstība nav nemainīgs, bet kustīgs mērķis. Prasības laika gaitā mainīsies, darbības jomā tiks iekļautas jaunas produktu kategorijas, un esošās prasības, visticamāk, tiks pastiprinātas, uzlabojoties tehnoloģijām un attīstoties labākajai praksei. Tāpēc elastīgu, mērogojamu atbilstības sistēmu izveide, kas spēj pielāgoties mainīgām prasībām, ir svarīgāka nekā optimizācija vienai deleģētā akta versijai.

ESPR un tās deleģētie akti iezīmē paaudžu maiņu ES produktu regulējumā. Uzņēmumi, kas saprot šīs pārmaiņas, konstruktīvi iesaistās regulatīvajā procesā un proaktīvi gatavojas, būs vislabākajā pozīcijā, lai gūtu panākumus jaunajā regulatīvajā vidē. Tie, kas atbilstību atstāj uz pēdējo brīdi, riskē steigā pildīt prasības, ko labāk sagatavotie konkurenti jau ir integrējuši savos ikdienas uzņēmējdarbības procesos. Mūsu pilnais digitālās produkta pases ceļvedis sniedz pamatzināšanas, kas vajadzīgas, lai sāktu šo sagatavošanos.

10 soļu rīcības plāns gatavībai deleģētajiem aktiem

1. Nosakiet, kurš deleģētais akts attiecas uz jūsu produktiem. Izmantojiet publicēto ESPR darba plānu, lai salīdzinātu savu produktu portfeli ar nozaru sarakstu pa viļņiem.
2. Sekojiet Komisijas apspriešanām. Deleģēto aktu projekti pirms pieņemšanas tiek nodoti apspriešanai. Dalība vai vismaz uzraudzība sniedz agrīnu ieskatu galīgajā tekstā.
3. Izlasiet sagatavošanas pētījumus. Komisija katrai nozarei publicē sagatavošanas pētījumus, kas krietni pirms pieņemšanas norāda uz iespējamiem datu laukiem un veiktspējas prasībām.
4. Atrodiet nozares asociāciju darba grupas. Vairumā nozaru darbojas aktīvas darba grupas, kas sniedz ieguldījumu apspriešanās procesā. Pievienošanās sniedz gan informāciju, gan ietekmi.
5. Sasaistiet iespējamos datu laukus ar esošajiem datu avotiem. Sagatavošanas pētījumos ir redzams iespējamais lauku saraksts. Sasaistiet katru lauku ar iekšējo sistēmu vai piegādātāja avotu.
6. Sadarbojieties ar pirmā līmeņa piegādātājiem par datu nepilnībām. Piegādātāju iesaiste prasa visilgāko laiku, un tā ir biežākais neveiksmes iemesls novēlotas sagatavošanās gadījumā.
7. Izveidojiet digitālās produkta pases izmēģinājuma projektu pirms deleģētā akta pieņemšanas. Izmantojiet sagatavošanas pētījumu kā lauku sarakstu un izveidojiet izmēģinājuma projektu. Darbu varēs izmantot atkārtoti, kad tiks publicēts galīgais teksts.
8. Plānojiet pārejas periodu. Parasti 18-24 mēneši no pieņemšanas līdz obligātai atbilstībai. Saskaņojiet savu starpposmu plānu ar šo laikposmu.
9. Sekojiet grozījumu aktiem. Deleģētos aktus var gr